Kārtējā diena ofisā, pārlūk programma Google atvērta, un galva pilna ar domām, kā pievienot teorētisko iekārtu pie nervu galiem. Grāmatas teorija jau izpētīta un vajadzētu tik kāda speciālista viedokli par šo lietu.

Pirmkārt meklēju, kādu neiroķirurgu, kurš varētu man sniegt informāciju, bet diemžēl neiroķirurgi ir diez gan nepieejami speciālisti. Normāla ir prakse, kad iestādes mājas lapā ir norādīts tikai kopējais informācijas un reģistratūra tālrunis. Lai norunātu tikšanos, ir jābūt slimam vai arī jāiegūst doktora līmeņa grāds. Par laimi, es nepiederu pirmajai kategorijai un par nožēlu arī otrajai ne. Bet neatlaidība un vēlme pēc nezināmā nes augļus un es veiksmīgi atradu vienu no lielākajiem mikroķirurģijas centriem Baltijā, tad sazinos ar tā vadītāju Mārtiņu Kapicki, kurš labprāt piekrīt satikties.

Mikroķirurģijas centrs ir ierīkots, ļoti modernās telpās un neskatoties, ka tā tomēr ir slimnīca tajā ir ļoti patīkama atmosfēra. Pirms tikšanās nedaudz papētīju Kapicka kunga CV un man radās patīkams priekšstats. Es teiktu viņš ir cilvēks, kura viedoklis man ir nepieciešams. Šis „nervu guru” noteikti spēs atbildēt uz maniem jautājumiem. Uzgaidāmajā telpā arī ierodas pats dakteris, mēs sarokojamies un kopīgi dodamies uz viņa kabinetu. Īsumā izstāstu par savu izglītību, kā es nonācu līdz pētniecībai un pašu ideju kāda radusies, kā arī atzīstos, ka no medicīnas man ir ļoti vāja saprašana tikai, tik cik esmu ieguvis no grāmatām. Kapicka kungs paņem papīra lapu, zīmuli un nozīmīgākā lekcija var sākties. Viņš sāk zīmēt nervu uzbūvi un stāstīt par to darbību. Sākas aktīva diskusija, no manis birst jautājumu gūzma. Kāpēc tas? Kā darbojas šis?

Dakteris ir ļoti inteliģents un pacietīgi atbild uz katru jautājumu. Nonākam pie paša galvenā, kā pievienoties pie nervu galiem. Kapicka kungs ļoti pārliecinoši atbild, ka zem bojātās vietas pie nervu galiem būtu iespējams pievienoties. Lielāka problēma ir – kā nodot signālu virs bojātas vietas un pievienoties pie muguras smadzenēm? Muguras smadzenēs nevar veikt ķirurģiskas manipulācijas, jo katra darbība ar skalpeli varētu neatgriezeniski traumēt tās, un bojāt signālu pārvietošanos. Maksimāli, ko ir iespējams ievietot, tā ir adata un arī tas ir ļoti riskanti. Tā mēs varētu diskutēt vēl ilgi, taču man atvēlētais laiks ir beidzies. Kapicka kungs pasniedz man vizītkarti un nosaka, ka ir ieinteresēts pētniecībā. Ja es tieku līdz pētniecībai, viņš labprāt ņemtu dalību tajā. Atvadoties sarokojamies un novēlam viens otram labu dienu.

Iesēdos mašīnā un sāku pētīt sazīmēto lapiņu un vēlreiz atgriezt atmiņā sarunu, lai kamēr vēl saruna svaiga, svarīgākos punktus neizlaistu ārā no prāta. Tagad ar šo informāciju ir jāpārguļ un jāizlemj turpmākais rīcības plāns. Sajūsmināts par veiksmīgo un interesanto tikšanos varu doties atpakaļ, savos ikdienas darbos.