Atslēdzoties no darba pienākumiem nolēmu pārbaudīt e-pastu un tur jau mani gaidīja vēstule no šūnu transplantācijas centra vadītāja.

Labdien,

Atsaucoties uz profesora A.Ērgļa lūgumu vēlos satikt Jūs klātbūtnē un apspriest projekta idejas būtību. Mans priekšlikums būtu tikties Šūnu transplantācijas centrā. Es varētu Jūs iepazīstināt ar mūsu iepriekš veiktajiem pētījumiem, tehniskajām iespējām.

Lūdzu dodiet ziņu par Jums vēlamo laiku, lai varam saskaņot tikšanās laiku.

Ar cieņu,

Eriks Jakobsons Head of Cell Transplantation Centre Pauls Stradins Clinical University Hospital

Daudz nedomājot, veicu zvanu un norunājam tikšanos. Darbā ar priekšnieci saskaņoju pāris brīvas stundas un varu doties uz tikšanos.

Cilmes šūnu centrs atrodas Paula Stradiņa slimnīcas 60 gados celtajā ēkā. Lai nebūtu jāiet caur nodaļām norunājām ar Jakobsona kungu tikties pie dienesta ieejas. Tiekoties sarokojamies un es stādos priekšā. Jakobsona kungs pabeidz smēķēt cigareti un varam doties uz centra telpām. Šīs dienesta ejas ved caur ēkas pagrabu. Skatoties uz biezajām betona sienām pagrabos, ir nojauta, ka te vēsturiski ir paredzētas drošas telpas kara gadījumā, uz ko Jakobsona kungs apstiprinoši izstāsta, ka šajos pagrabos atrodas arī bumbu patversmes. Paralēli mūsu tikšanai šī ir ļoti interesanta ekskursija, pa telpām kurās ikdienā piekļuve ir tikai darbiniekiem. Uzejot otrajā stāvā, paveras pavisam cita aina, smago betona sienu vietā ir moderni izremontētas telpas, kurās tieku laipni aicināts iekšā. Lai nenestu telpās putekļus āra apavi tiek novietoti uz paklājiņa pie durvīm.  Jakobsona kungam ir jauks kabinets ar palielu apspriežu galdu vidū, pie kur arī piesēžamies apspriest pētniecību. Sākumā izstāstu par savu vēlmi pētīt muguras smadzeņu problēmu un veidu, kā domājam rast risinājumu, izmantojot ierīci jušanas nervu analīzei un signālu tālākai raidīšanai.  Jakabsona kungs ar lielu uzmanību klausās manā stāstījumā, kas manī rada papildu pārliecību un iedvesmu dalīties savās idejās. Kad visu esmu izstāstījis, Jakobsona kungs sāk mani iepazīstināt ar centru un tā darbību. Izstāsta par pētījumiem ar sirdi un gūžas kauliem. Es ar lielu interesi klausos stāstījumā un paralēli lidinos domās, kā tas varētu palīdzēt manā projektā. Kad Jakabsona kungs ir beidzis stāstīt par centru, es paņemu lapu, pildspalvu un sāku zīmēt muguras smadzeņu uzbūvi un kur ir problēma ar pievienošanos. Jakobsona kungs, saka, ka viņam  nav pieredzes muguras smadzeņu pētniecībā, bet viņam pēc mana stāstītā ir ideja, kā cilmes šūnas var palīdzēt atrisināt muguras smadzeņu problēmu. Ir nepieciešams uztaisīt tiltu starp vietu virs un zem bojātās vietas. Pēc tam šo tiltu piepildīt ar cilmes šūnām un izveidot dabīgu šūnu savienojumu. Ja viss izdotos teorētiski cilvēka organisms pats spētu atjaunot signālu un tādā veidā nodrošinātu iespēju atjaunot muguras smadzeņu darbību. Sarunas izskaņā jau visa papīra lapa bija piezīmēta pilna ar shēmām un idejām, par ko un kā varētu darīt. Visa saruna atdūrās, kad sākām runāt par finansiālo pusi. Jakabsona kungs izteicās, ka ja būtu jau redzami rezultāti tad valstī nauda atrastos, bet šinī stadijā, kad iet runa par pētījumu sākumstadijā finansējumu būs grūti atrast. Es uz to pretī atbildēju, ka ja būtu jau rezultāti tad arī no privātā sektora finanses nebūtu problēma dabūt. Uz ko Jakabsona kungs apstiprinoši atbildēja, kā tā ir. Nobeigumā Jakabsona kungs atklāja ka vairākus gadus atpakaļ esot šinī centrā viens ārsts veicis pētījumus ar muguras smadzenēm un cilmes šūnām, bet tas esot tā arī palicis, jo nav bijis finansējuma. Šo pētījumu viņš solīja man parādīt pie nākošās tikšanās reizes. Tā mēs arī šķīrāmies. Kad es tikšu soli tālāk projekta rakstīšanā, satiksimies vēlreiz. Paspiedām viens otram roku un es pārdomu pilns devos prom, bet nu jau caur nodaļām, pa galvenajām izejas durvīm. Braucot uz darbu, domas par sarunu malās kā graudi dzirnavās. Pie sevis nolēmu, ka man jāatlaiž saruna un jāpārguļ ar šo informāciju, lai tā pareizi sakārtojās. Ieejot darbā uztaisīju sev tasīti kafijas un pievērsos atpakaļ ikdienai.