Dodos uz tikšanos Merķeļa ielā. Tā kā ceļš ved cauri vērmaņa dārzam ir īsa iespēja pabaudīt dabu un pārslēgties no darba uz tikšanos.

Ieejot iekšā dzīvokļa tipa ofisā mani sagaida Berķa kungs. Mēs sarokojamies un es stādos priekšā. Berķa Kungs pieaicina arī pievienoties Laizāna kungu un mēs ejam uz viņa kabinetu. pirmais iespaids par telpām nav neko labs, mazi šauri kabineti, kur katrā ir pa diviem konsultantiem un lai tiktu pie tālākā galdiņa, nākas pastumt sāņus klientu, kuram jau dod padomus. Tā kā ērti sēdēt un baudīt kafiju nav šīs tikšanās pamatmērķis, tad noliekam malā apkārt notiekošo un ķeramies pie sarunas. Īsumā izstāstu savu mērķi un projektu, kuru vēlos pētīt, kā arī to ka man nav lielas pieredzes projektu rakstīšanā. Berķa kungs iesāk, ka vispirms ir nepieciešams bildinājums. Ko? es galvā nodomāju, bet cītīgi klausos tālāk. Bildinājums, tā ir projekta finansējuma piešķiršana ar noteiktu tēmu. Viss horizon 2020 ir sadalīts bildinājumos ar noteiktiem termiņiem. Tev ir nepieciešams atrast tādu bildinājumu, kura pētniecības tēma atbilst tavējai un noskaidrot līdz kuram tas ir aktuāls, lai varētu paspēt sagatavot projektu. Lai tu varētu iesniegt projektu, tev ir jābūt vismaz trim partneriem – tie ir pētniecības institūti, kuri arī piedalās tavā projektā. Svarīgs ir arī nosacījums, ka katram no partneriem jāatrodas citā valstī. „Bet to jūs izlasīsiet mājas lapā” Berķa kungs nosaka un sāk rādīt piemēra bildinājumu zem, kura mans projekts varētu iet apakšā. Atverot bildinājumu, tur ir garš apraksts ar nosacījumiem un veidlapām, kuras ir nepieciešamas. „Nu šo informāciju jūs mājās pats izlasīsiet” Laizāna kungs piebilst. Apjautājos par to kur varētu meklēt partnerus. „Šeit ir mājas lapu adreses, kur ir iespēja meklēt partnerus, bet detalizēti jūs jau mājās varēsiet paskatīties” atbild Berķa kungs. Šo visu klausoties, nāk galvā doma. Ja jau viss ir pašam mājās jālasa, kāda ir jēga no šīs konsultācijas. Būtu vismaz iepazīstinājuši, kā ko aizpildīt. Kurus kritērijus komisija vērtē visaugstāk un kuri nav tik svarīgi. Vienīgais, kad prasīju par pieteikumu pildīšanu, bija ieteikums, ka lai es iesniedzu pieteikumu divās daļās tad nebūs izniekots laiks rakstot pilnu projektu, ja komisija atteiks. Šis teikums mani galīgi izsita no sliedēm. Uz ko es atbildēju, ka es nepieņemu atteikumus un kad izdarīšu visu lai uzrakstītu projektu, kurš ieinteresētu pat vislielāko skeptiķi, iekļūstot tajos astoņos procentos. Ja jau raksti ar domu ka nepieņems, tad tas ir vairāk izniekots laiks, nodomāju pie sevis.

Atvadoties paspiedām viens otram rokas un norunājām, ka ja būšu tuvāk projekta iesniegšanai būs jāsatiekas vēlreiz.

Īsti gandarīts par tikšanos nebiju. Bet ja izsver plusus un mīnusus tad papildus informāciju un vērtīgas mājas lapu adrese es ieguvu. Neskatoties uz visu šī tikšanās tomēr bija vērtīga. Tagad tik ātrā solī, pa ceļam izbaudot vērmaņa dārza svaigo gaisu jādodas atpakaļ uz darbu.