Tas bija tāds smags laiks – visas tās sarunas un zvani par naudas atdošanām ļoti nomāca domas. Tā kā biju izputējis un manam drifta hobijam nepietika līdzekļu, sāku meklēt hobiju, kurš nebūtu tik dārgs un arī nestu labas emocijas. Man visu bērnību bija paticies basketbols un kā jau daudziem tā laika jauniešiem Maikls Džordans bija mans elks. Bija tik tāda lieta, ka man jau no bērnības bija problēmas ar kājām un lai gan neviens no malas  nepateiktu, ka kaut kas nav kārtībā, divdesmit minūtes aktīvas basketbola spēles radīja trīs dienu mocības manām ekstremitātēm. Ārsts man arī ieteica, ka ja es gribu ilgāk nostaigāt ar savām kājām, man tomēr būtu ieteicams atturēties no basketbola spēlēšanas. Kaut kā dzīve tajā brīdī tā sagrozījās, ka satiku Latvijas ratiņbasketbola komandu. Tā bija lieliska atpūta – spēlēt basīti un nejust sāpes pēc lieliski aizvadīta treniņa. Sāku ļoti aktīvi trenēties, bija diez gan grūti apvienot to visu ar darbu, jo treniņi pārsvarā bija pa dienu. Šeit es iepazinu ļoti neatlaidīgus un mērķtiecīgus cilvēkus, kuriem viens mirklis nejaušība, pārgalvība vai kā savādāk to nosaukt, bija mainījis visu dzīvi. Vienā no sarunām ar Latvijas federācijas izpilddirektoru Aigaru Miklāvu viņš sāka stāstīt cik labs bizness būtu ražot sporta invalīdu ratus un ka tā būtu baigā lieta. Oppā, atkal kāda cilvēka no malas ideja, kura varētu nest peļņu. Sazvanīju vienu vīru, kurš Latvijā remontē jahtas un kādreiz arī uzražo mašīnām daļas no oglekļa šķiedras. Sarunu ceļā vienojāmies,  ka ja es iedošot rasējumus viņš varētu no oglekļa visu sagatavot. Rasēšanas programma Solidworks augstskolā bija viens no retajiem priekšmetiem, kurš man ļoti labi padevās, pat reizēm gadījās piepelnīties dažam studentam izlīdzot ar mājasdarbiem. Veltot pāris vakarus pie datora ar mērlentu rokās projekts ar detaļu rasējumiem bija gatavs un nodots oglekļa meistara rokās. Tā kā ar finansēm gāja švaki, tad izklāstīju ideju draugam Edgaram, kurš piekrita uz projekta laiku investēt līdzekļus prototipa izstrādē. Viss tas beidzās ar izgāšanos, jo gala rezultātā vieni rati izmaksāja neparedzēti dārgi un arī pēc neskaitāmiem triecieniem spēles laikā priekšējais aizsarg bampers nespēja turēt tādu slodzi un sāka palikt mīksts. Meistars gan solījās ka to varot padarīt izturīgāku, pievienojot materiālam kevlāru, bet tas būšot vēl dārgāk. Tāpēc arī šis projekts tika nolikts malā. Mana plaisa budžetā tikai vērsās plašumā un saprašana ko vēlos šajā dzīve darīt arī tikai attālinājās.